Te Puna o te Kī

Ngā Kaupapa

Anei ngā kaupapa o ngā kaikōrero ka tū i te roanga o tā tātou hui. Nō mātou te maringanui kua pēnei rawa te takoto mai o ngā kaupapa mō tēnei terenga tuarua o Te Puna o te Kī.

Kaikōrero Ahorangi

Te Haumihiata Mason
Te whakamāori i Rōmeo rāua ko Hurieta, tētahi o ngā whakaari a Hakipia.

Pēneitia, pērātia, ka noho tētahi Pākehā rongonui ki roto o Tūhoe, ko Hoani Laughton te ingoa.  I whānau mai te tangata nei i ngā moutere o Orkney i waho atu o Kotarani. 12 ana tau ka hūnuku mai rāua ko tana matua kua pouarutia, ki Taieri, i Ōtākou. Ka noho, ā, ka whai te tangata nei i te mātauranga, ka tahuri ki ngā mahi a te hāhi Perehipitīriana. I te tau 1918 ka haere ia ki roto o Maungapōhatu ki te kauhau i te rongo pai me te whakaako tamariki, i reira ka whakapau kaha a ia ki te ako i te reo Māori. Ko te Paipera Tapu tana papakupu i a ia ka whakamāori i ana kauhau me ētahi hīmene.   

 I te tuhinga a Hoani Laughton mō te “Māoritanga”, i kī ake ia ‘ko te reo o te Māori tōna ahurewa tapu, waihoki, e rite ana te ātaahua o te reo Māori me tōna hōhonutanga ki ngā tuhinga a Hakipia.’  I tēnei punua kauhau āku, ka tīpako haerehia ētahi o ngā kōrero o Rōmeo rāua ko Hurieta me te whakamāoritanga o ēnei, hei whakaatu, hei whakaū i te pono o te whakaaro o Hoani Laughton.

Tākuta Rangiānehu Matamua
Ngā Whare Kōkōrangi o te Māori

Nō ōwhakapata tēnei mea te tātai arorangi, nō tuawhakarere.  I mātai whakarunga o tātau tīpuna ki te whānau mārama e piri ana ki te uma o Ranginui, anō nei he tīpuna, he atua, he uri.  I whakapono te Māori, kei te rangi ngā korero mō te ao e iri ana, nō reira i tātai ara whetū rangi rātau kia mārama ai te tangata ki ngā tohutohu a ngā atua, me te āhua o te taiao.  I hangaia ngā whare kōkōrangi e te Māori hei whare pupuri i ngā kōrero whetū.  Kai tēnā iwi, kei tēnā iwi āna ake kōrero, tōna ake whare kōkōrangi.

Mā tēnei mātauranga i whakawhiti mai ngā tīpuna o te Māori i ngā moutere o te moana nui a Kiwa mā runga waka hourua.  Ka tae ki Aotearoa, kātahi ka whakahāngaitia tēnei mātauranga ki te whenua e noho nei tātau.  I whakamahia ngā whetū hei tohu i te wā me te kaihaukai o te tau, hei tohu i te haerenga mai me te haerenga atu o ngā kararehe, hei kaikawe i ngā kōrero pai, me ngā kōrero kino o te wā.

Nō te taenga mai o te Pākehā me ngā whakapono hou, i turaki ngā whare kōkōrangi Māori, me te whakaaro o wētahi i ngaro atu ēnei kōrero ki te pōuriuri.  Ōtirā, i roto i ngā tau 20 kua taha ake nei, kua upoko pakaru ētahi rōpū ki te whakahahu ake i ngā kōrero tawhito a te Māori, ki te whakatū anō i ngā whare kōkōrangi Māori.  Nō reira ko ngā pātai hei wānangatanga māku i tēnei kauhau ko ēnei e whai ake nei; Ka whai take te whakatū whare kōkōrangi Māori i tēnei ao?  He aha ngā hua o te whare kōkōrangi Māori?  Mā wai te whare kōkōrangi Māori e whakatū?

Te Manahau rāua ko Stacey Morrison
Māori 4 Grown Ups

Āe, kua ara ake ngā Kura Kaupapa Māori hei tuku mā tātou i ā tātou tamariki kia reo Māori ai rātou, engari, e whakapono pū ana te rōpū Māori 4 Grown ups ko te kāinga kē te pou tāwhā e hua mai ai he ranga kawariki kōrero Māori. Ko Stacey rāua ko Scotty Morrison ētahi o te hunga ngākaunui i whakatū i te rōpū i runga i te huatau kia aronui ki te momo reo ka rite tonu te kōrerohia i roto i ngā horopaki o te kainga, otirā, i runga hoki i te mōhio, kāore tērā momo reo e whakaakona ana i roto i ngā whare wānanga, i nga kura takiura, i mea wāhi, i mea wāhi. Kei te whakahaere wānanga, rōpū tākaro, hui-ā-whānau te rōpū, ā, ka riro mā ngā whānau tonu o te rōpū ērā kaupapa katoa e ārahi kia pūāhuru ai te noho, kia kore ai ngā whānau hōu, mātua hōu rānei e whakamā, e mānukanuka, e hopo. Ka tiakina ngā tamariki kia wātea ai ngā mātua ki te ako, kāore te wetereo e aronuihia ana, engari, ko te kōrerohia o te reo, pai tū, pai hinga. Ko ngā kupu me ngā rerenga kōrero māmā o ia rā te aronga nui. Tuia ki tēnā, ka whakaūngia tā rātou i ako ai ki ngā kemu me ngā kaupapa ngahau kia manamanahau ai. Ko tā tēnei kauhau, he matapaki i ngā uauatanga o te whakatipu tamariki ki te reo Māori, me aha hoki e tatou e māuru ai ērā uauatanga, tae atu rā ki ētahi whakaaro mō ngā huarahi hei whai mā ngā mātua e ako ana i te reo Māori hei reo tuarua mō rātou.

Kaikauwhau

Nomana Anaru
Ko te tino kupu ko te “arokore”

E ai ki te kautetanga rua mano tekau mā toru, e rua tekau mā tahi te wariu o ngā tangata Māori mōhio ana ki te kōrero i te reo Māori, ahakoa he tika ana wērā tatauranga, he aha ai i pērā ai? Ki wētahi ko te arokore o te tangata Māori te pūtake matua mō taua āhuatanga. Heoi anō, i roto i taua kupu iti, ara ko te arokore, mena ka whakangita tātou i taua kupu, ka taea tātou te kite he maha ake ngā tirohanga. E hara i mea ko te koretake, ko te mangere o te tangata te pūtake noihoa. Me titiro whakamuri tātou, i te wā i kōrero Māori te katoa o ō tātou tīpuna. Kāhore anō i roa kau ake i huri kē rātou ki te kōrero i te reo Pākehā, a, ka timata te ngaro haere o te reo Māori, he aha ai? I pohēhē wētahi ko te ture o te kawanatanga tāwhito, ki te whakahōtaetae i te reo Māori i roto i ngā kura o te motu, te tino pūtake o tāna mimiti haere. Ki tāku, he tino hē tērā whakaaro, kāhore i puta mai he ture pērā.  Ahakoa i patua wētahi o ngā kaiako tāwhiti i ō tātou tīpuna, mō te kōrero i te reo Māori te take, i rerekē ngā pūtake. Heoi, ki tāku, ko te takune o wērā whanonga, nā te rerekētanga o ngā tirohanga ao Pākehā ki te tirohanga ao Māori. I rarawhitia te tirohanga ao Pākehā i taua mea ko te whakatuanui ā mātauranga. Koirā tāku tohetohe o te kauhau nei. Nō reira, e tika tonu ana te karanga, ka ngaro haere te reo Māori, engari, e hara i te mea ko te arokore o te tangata Māori te pūtake. 

 

Jamie Cowell

Mohoa nei, ko te nuinga o ngāi Māori kei rō taone e noho ana, ka mutu, hei tā te Tatauranga 2013, e 25% o ngāi Māori e noho ana ki Tāmaki Makaurau nei[1]. Waihoki, he tokomaha ngā tāngata nō whenua kē e noho ana ki te tāone nei. I te wāhanga tuatahi o tēnei tau, nuku atu i te 200 ngā pakeke i tono mai kia kuhu ki ngā akoranga reo Māori ki tō mātou whare wānanga o AUT. Nā, ko te rangahau nei e titiro ana ki ngā tikanga me ngā whāinga e akiaki ana i ngā pakeke kia ākona te reo Māori ki rō whare wānanga. Ka pātaitia te hunga tauira kua tae mai ki ngā rekereke o Te Ara Poutama i runga anō i te karanga o te reo Māori, Māori mai, Hainamana mai, ko wai atu, ko wai atu. Ko te whāinga, kia kohikohi ai i ngā whakaaro o tēnā tauira, o tēnā tauira. Ka tīkina hoki ētahi o ōku ake wheako nōku e ako ana, e whakaako ana hoki i te reo Māori ki te whare wānanga, hei taunaki i ngā kōrero. Hei whakatepe, ka kōrerotia te ara kei mua i te aroaro, arā, ka ahatia ngā hua o te rangahau nei? Ko te tūmanako ia, mā te rangahau nei e whai māramatanga ai tātou, kia pai ai tā tātou tiaki i te hunga pakeke e whai ana i te reo Māori me ōna tikanga.

 

Hēmi Dale rāua ko Tony Trinnick
Te whanaketanga o ngā puna kupu o te pāngarau me te tikanga ā-iwi

Mō te kotahi rau rua tekau tau i muri mai i te whakaturetanga o te Ture Mātauranga i te tau 1867 i whakawhāititia te whakamahinga o te reo ki ētahi wāhi noa iho pēnā i te marae, i te whare karakia, i ētahi rohe me ētahi kāinga noa iho.  Nō te tīmatanga o Te Kōhanga Reo, te Kura Kaupapa Māori me ngā kura rumakanga huri noa i te motu i whakatuwheratia ngā kuaha o te mātauranga ki te reo Māori.  Me te aha, ka tīmatatia te whakariterite me te hangahanga i ngā kupu ka hiahiatia mō ngā kaupapa ako o te kura. 

I roto i tēnei whakapuakanga ka whakatauritetia, ka whakatairitetia hoki, te whanaketanga o ngā puna kupu o ngā kaupapa ako o te pāngarau me te tikanga ā iwi.  Ka tirohia ētahi o ngā take me ngā taukumekumetanga i puea ake, tae atu ki ngā urupare a ngā pouako e whakaako ana i roto i te akomanga rumakanga.  Ka mutu, ka matapakitia ngā hiraunga mō ngā hōtaka whakangungu pouako mō te akomanga reo Māori.

 

Katarina Edmonds me tana tira
Te Whiringa Pūmau o te Reo

I roto i tēnei whakaaturanga ka matapakina e mātou ētahi o ngā rautaki ka whakamahia hei whakatinana i te anga reo, te TātaiReo, a Te Pouherenga Kaiako o Aotearoa me ōna pou e whā: kia rere te reo, kia tika te reo, kia ora te reo, kia Māori te reo. He mea nui te mōhio ki te reo o te ākonga, nā reira, ka whakamātauria tōna reo, kātahi ia ka whiriwhiri i ngā āhuatanga reo hei whakapakaritanga māna, me ngā rautaki e tutuki ai, e whakapūmautia ai hoki ōna tumanako reo. Ka kōrerotia ētahi o ngā ia mai i ngā raraunga i puta me te aronga i roto i ngā tau e heke mai nei hei tirohanga, hei tauiratanga atu e Te Huarahi Māori. Ka mutu, ko te hāngai, kore hāngai rānei ki te TātaiReo.

 

Tākuta Hinemoa Elder
Te whara o te roro – he oranga Māorie e taea te kite?

E mōhiotia whānuitia ana te taumahatanga o te whara o te roro, arā, ko Ian Roberts rātou ko Michael Schumaker, ko Nia Glassie anō hoki ētahi tauira. Kua kitea i ngā rangahau, he maha ngā tamariki Māori kua whara, kua aituā ō rātou roro (Elder, 2012; Feigin et al., 2012). E ai ki a Feigin mā (2012), tokotoru ngā aituātanga roro o ngāi Māori ki te kotahi o ngāi Pākehā.

I roto i tētahi rangahau āku, i whakarongo au ki ngā kōrero nō ngā marae e iwa ki Aotearoa nei (Pōtahi, Te Māhurehure, Piritahi, Tūtanekai, Pokemokimoki, Tapu-te-ranga, Owae, Rauru, Āraiteuru).  Ka whakawhitiwhiti kōrero mātou ki ngā pūrākau e pā ana ki te whara o te roro, ka pātau atu ki a rātou, ‘he pai rānei ngā mea i rongo ai koutou?’ Mai i tēnei, ka hanga ariā, ka waihangatia hoki he anga whakaaro.

I whakaritea e au tētahi hua, ko te ariā matua, ko te wairuatanga o te whara roro, arā, te ‘wairua theory of traumatic brain injury’ (Elder, 2013). Ko tēnei mahi āku e whakatakoto huarahi ana e rite ai te tangata inā whara ā-tinana te roro, ka āhua hauā hoki te wairua. Ko te whakaritenga, kia rapua tētahi huarahi e kite ai he tikanga Māori hei whakapiki i te ora ki te wairua.

 

Tākuta Te Taka Keegan
Te kanohi Māori o Pukamata

Tokomaha o tātou, o Ngai Māori ka huri ki a Pukamata hei tūhonohono, hei kōrerorero ki a tātou anō. He rahi ngā kōrero ka kōrerotia, kei te reo Māori tonu. Kei te kite atu i tētehi āhuatanga o te ao hangarau nei e tuku iho ana i te reo rangatira. Ko Pukamata tērā e taea ana te tautoko i ngā reo maha o te ao nei i te mea he maha ōna kanohi; ko te kanohi Wīwī tērā, ko te kanohi Paniora tērā, ko te kanohi Wēra tērā, tae rawa atu ki te reo Kaiā Moana. Ahakoa tata ki te 150 ngā kanohi o Pukamata, ahakoa te rahi o te reo Māori ka kitea ki a Pukamata, kāore anō kia whakatūria te kanohi Māori o Pukamata. Kei tēnei kaupapa ka kōrerotia ngā huarahi whakatu ai te kanohi Māori o Pukamata.

 

Hēmi Kelly
Te tangi kōrero

Ko te kaupapa o taku tuhinga paerua ko te āhua o ētehi o ngā tikanga o te uhunga i roto i Te Nehenehe-nui. Ko te pātai i takoto, he aha ngā tikanga me tohe kia mau tonu, he aha ngā tikanga me tuku kia ngaro? I hoki au ki te uiui i ngā pakeke me ngā kaumātua Ngāti Maniapoto e matatau ana ki ēnei tikanga. He whānui ngā kitenga i puta mai mō te āhua o ngā tikanga o te uhunga, o ngā tikanga kua ngaro, kua tata rānei te ngaro, o ngā tikanga kua rerekē, kua uru mai rānei ki ngā whakahaere o te uhunga i ngā tau tata nei.

Kua tīpakohia tētehi o ngā tikanga i kōrero nuitia i roto i ngā uiui, arā ko te tangi kōrero. I kaha te kitea o te tangi kōrero i te uhunga i runga i ngā marae o Te Nehenehe-nui i ngā rā o mua, engari me uaua ka kitea, ka rangona rānei i te rā nei. Kia kore ai e ngaro, e matoha noa, me hāpai rawa ake te tangi kōrero e ngā whakapaparanga o nāianei. Ka whakamāramahia te pūtakenga mai me ngā mātāpono o te tangi kōrero, kātahi ka kōrerohia te āhua o tēnei tikanga me ngā take e tāromaroma haere nei tēnei tikanga. Hei whakakapi, ka whakatakotoria te pātai, ka taea rānei te tangi kōrero te whakahoki mai i te taparerenga o te pari ki te rua oti atu ki te pō?

 

Tākuta Dean P. S. Mahuta
He aha tā te hangarau koha ki te reo Māori?

E whia kē nei ngā tau e whakamahiti korou ana kia ora anō ai te reo mā te whakaako i te reo ki te mātinitini, e manomano ai te hunga kōrero Māori, ā tino kore nei i pahawa. Ka mutu, nā ngā hangarau, nā ngā toronga matihiko i whakatuanui ai ō tātou rohe Māori ki te reo Pākehā. Nā konā tonu, me tahuri te reo Māori ki te whakatuanui i ērā paepae ipurangi, i ērā paepae matihiko ko te reo Pākehā te matua, kia muia katoatia ērā wāhi ki te reo Māori, kātahi ka taunaki rawa atu te oranga tonutanga o te reo ki tua noa atu i te akomanga.

Tērā, tērā kōrero.   Ko tētehi o ngā mātāpono o te ao Māori ko tēnei mea, te whanaungatanga, arā, ko ngā herenga i waenga i tēnā tangata, i tēnā tangata, i tēnā tangata.  Nā, ko te pūtake o ngā pāpāho ā-pāpori, kia makere iho ngā rohenga whenua, kia pai ai tā te tangata hono atu ki te ao. Nā, ko te aronga o tēnei kauwhau, he whakakōrero, he matapaki i tā ngā hangarau pāpāho hou mahi ki te waihanga, ki te whakawhanake, ki te whakapūmau i te reo Māori.

 

Hana O’Regan
Kahuru kai ruka, kahuru kai raro

Kua kahuru mā rima kā tau nō te whānautaka mai o te mahere rautaki reo Māori o Kāi Tahu, arā ko Kotahi Mano Kāika, Kotahi Mano Wawata.  Ka mātai atu tēnei kōrero ki te huanui i whāia i te whakatakotoraka me te whakatinanataka o tērā mahere rautaki i ēnei tau, me te mahi whakarite i te ara kai mua tonu i te aroaro o te iwi.  Kahuru tau noa iho e toe ana ki te whakatutuki i te whāika matua, i te moemoeā nei, a kai te patua tonutia kā tarika ō te huka e kāikākau nui ana ki te kaupapa nei, e tērā o kā pātai, “Āe rānei, ka tae tātou ki te whakatutukitaka o tērā wawata?”  Ehara tēnei i te ui makihoi.  Ka mutu, he rite tonu te tukituki o te manawa me te puku ki tā te hinekaro i whakaaro ai, i te whakaututaka o taua pātai, ao te pō, pō te ao. Ā, i mua tonu tērā i te tukuka o te pātai ki te huka kāore i i te roko i te mokowhiti o te manawa ki tēnei kaupapa.  Ko tāhaku ki a koutou, ahakoa te pōturi o te haere i kā tau kua hipa me te iti o te whenua i takahia e kā waewae tutuki, ka taea tonutia e tātou.  Ko tā tātou mahi noa iho, kia whakaū, ā,  kia whakahikaka i tō tātou iwi ki te kapo, ā, ki te whakamahi anō hoki i kā taoka o te hakarau, o kā rauemi, o kā mōhiotaka me kā akoraka i horahia ki mua i te aroaro i te kahuru mā rima tau nei.

 

Tākuta Te Rita Papesch (HP: Kāore e wātea ana ki te kōrero)

Ko taku kaupapa e pā ana ki ngā mahi Kapa Haka a te Māori. Kei te rapu au mena nā te Kapa Haka i puta ai tetehi tuakiri Māori moroki. I mua i mōhiotia te tuakiri Māori o te tangata nā tōna whakapapa, ā, i whakaūngia nā te korero i te reo Māori me te whai i ngō tātou kawa, i ngā tātou tikanga. Ka honoa te tangata ki ngōnga atua, tāngata, whenua, tūrangawaewae, marae, whānau, hapū, iwi, waka hoki e te whakapapa.  Ka toko ake te pakirehua mena ka tohua tonutia te tuakiri moroki o te Māori e ngaua āhuatanga. Ki ahau nei i ngēnei wā ka whērātia e te Kapa Haka.

Ka tirohia tēneki kaupapa o runga i te tauira o tētehi whakaaturanga haka ki runga atamira, Ka whakatūwheratia te mahi ki te ‘Whakaeke’, ā, ka whakaotingia ki te ‘Whakawātea’.

Ka kōrerohia taku kuhunga ki te ao Kapa Haka; taku tū tuatahi ki te papa tātāwhāinga o te motu me ngētehi atu korero. Ka tirohia hoki te noho hāpori nei a te Māori mai i ngā whitu tekau tau, ā, haere ake nei.  Ka korero hoki au i te whakawhanake i tēneki mea, i te Kapa Haka, i roto i ngā mahi whakangahau i te tūruhi; ngā hui ā iwi, ā hāhi hoki, tae atu ki Te Matatini i tēneki wā.

 

Vini Olsen-Reeder
Taku Hau Rua, Taku Hau Reo

I ngā tau whā tekau kua hori, kua whakapau kaha ngā Ika-a-Whiro o te reo Māori kia tahuri mai te iwi ki te reo. He nui te hunga e kī ana he reo Māori tō rātou, ko te raru kē kāore i te whakamahia, i te kōrerotia. Ki te pīrangitia kia ora ake tō tātou reo ki ora kē atu ā ngā whā tekau tau kei te pihi ake, me mārama rawa he aha ngā āhuatanga e aukati ana, e tautoko ana i te kōrerotia o te reo Māori i waenganui i a tātou.

Ko te whakahau nei kia kōrero Māori ‘i ngā wā katoa, i ngā wāhi katoa,’ he kōrero akiaki, he kōrero whakamana. Āe rānei ia he kōrero e taea rawatia te whakatinana? He reo rua tātou katoa. Ko te raru pea kei te ākona te reo Māori, kāore ko te reo ruatanga.

Ka whakatakotohia i tēnei kōrero ngā whakakitenga matua kua puta i aku rangahau. Ko te kaupapa matua kua puta, ko tētahi mahere e whakaatu ana i ngā kōwhiringa reo Māori. Kua tīkina atu ko te hau hei tūāpapa mō tēnei mahere. Ko te whai, mā te mahere nei e mārama ai ngā kōwhiringa reo o te reo rua Māori, e kitea ai tētahi paku māramatanga hei whakaora i tō tātou reo.

 

Valance Smith
Me pēwhea e kīia ai he Māori taua reo waiata hou?

as Kei te kōrehurehu tonu te urupare, ‘me Māori te toto o ngā mātanga reo waiata hou?’  Ko te whakapātaritari, me pēhea tā tātou whakatau?  Ahakoa kua āhua rata ki ngā reo waiata hou e rongo nei tātou, he maha ngā pātai kia pātaitaihia, arā, me tangata Māori te kaiwaiata, te kaiwhakatangitangi rānei o te puoro Māori?  Hei tā ētahi, ko te tangata e tito ana, e waiata ana i ngā reo waiata hou, me Māori te toto kia tūturu Māori ai te waiata.  Engari, he pēhea ngā tauhou e mārama nei, e āta noho nei, e āta rongo nei i te wairua o te ao Māori, kātahi ka titoa, ka waiatatia e rātou ngā reo waiata hou?  He uru pounamu tō te kauhau nei, he matapaki ake ki tā te Māori tirohanga ki te waiata.   Mā reira anō ka kitea mai ai pea ngā mātāpono me pupuri hei here i te waiata Māori ‘tuturu’ nei.

 

 

[1] Te Puni Kōkiri. (2013). Population overview: Rohe Overview [webpage]. Retrieved from http://kupe.tpk.govt.nz/tpk/overview

.